ἀλλότριος -α -ον (
allotrios[adj.] ; de
allos : autre)
<G245> (14x)|| D’autrui, à autrui, qui est à un autre, qui concerne un autre • Luc 16. 12 ; Romains 14. 4 ; 15. 20 ; 2 Corinthiens 10. 15, 16 ; 1 Timothée 5. 22.
|| Étranger, quelqu’un d’autre, inconnu • Jean 10. 5 (2x) ; Actes 7. 6 ; Hébreux 11. 9.